Valdgales vējdzirnavu tornis

Celtas 1868 gadā. Torņa funkcija bija turēt lielo, smago dzirnavu mehānismu. Tornis ir 20 metrus augsts. Dzirnavas bija daļa no fermas vācu barona rezidencē (Valdgales Muiža), kura piederēja Fircksu ģimenei (skatiet ģērboni labajā, augšējā stūrī, tekstā) līdz 1921 gadam, kad agrārās reformas rezultātā Barons bija spiests pamest Latviju. Pēc Barona izraidīšanas dzirnavas nopirka kalējs. Protams kalēja Jankevica pēcnācēji vēljoprojām dzīvo „Kalēja mājā” 100 metrus no pašām dzirnavām. Patiesībā mums nav nekādas informācijas par toreizējo dzirnavnieku, lai gan hronikās ir rakstīts, ka dzirnavas ik pa laikam mala graudus, pat pēc otrā pasaules kara. Tuvojoties sešdesmitajiem gadiem , gar dzirnavām gāja maza lokomatīve (tchu-tchu-bahn), kuras kopiju vēl šodien varat aplūkot Talsu Kalēja Muzejā. Vispirms dzirnavas zaudēja daļu no jumta, pēc tam viens pēc otra lūza vējdzirnavu spārni. 2000 gadā, pēc 40 gadiem dzirnavu tornis bija kļuvis par nopostītu konusu, kas veidots no akmeņiem. Kopš 2001 gada ir veikti lieli atjaunošanas darbi , un jumta vietā ir uzcelts tornis, kas kalpo kā ēkas jumts un 360 grādu balkons. Visas sijas un orģinālie stāvi ir atjaunoti, pievienojot jaunus orģinālus risinājumus. Pašlaik dzirnavu torni apmeklē neskaitāmi tūristi un šeit tiek organizēti dažādi privāti pasākumi (dzimšanas dienas u.c...) Vienīgais objekts, kas atgādina par dzirnavu darbību ir rokas dzirnaviņas ar, kuru palīdzību varat samalt savus „laimīgos miltus”. Dzirnavas atvērtas apskatei parasti ir pavasarī, vasarā un agrā rudenī. Viens vai vairāki karogi , kas karājas pār torņa balkonu liecina , ka dzirnavas ir atvērtas. Jūsu apmeklējumu vadīs gids – Latviešu, Itāļu, Angļu vai Vācu valodā. Vai Jūs māc ziņkārība ? Vai plānojiet apmeklēt vējdzirnavu torni vai kurzemi? Sazinieties ar mums, lai iegūtu plašāku informāciju.